Šī gada 3.martā beidzot tika pieņemts Energoefektivitātes likums, ar ko Latvija īsteno tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti. Likuma teksts ir pieejams te: http://likumi.lv/doc.php?id=280932
Likums ir stājies spēkā ar 29.03.2016. un nu jau kādu laiku, komunicējot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, ir iznācis stāstīt, ko viņiem varētu nozīmēt šī likuma prasību izpilde.
Attiecībā uz "Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem" (elektroenerģijas patēriņš >500MWh/gadā) jāņem vārā 12.panta nosacījumi. Ja vienlaikus izpildās arī “lielā uzņēmuma” kritēriji (>=250darbinieki, apgrozījums >50m€ un gada bilance >43m€ ), tad piemēro 10.panta prasības.
1.Primāri likums nosaka nepieciešamību lielajiem elektroenerģijas patērētājiem ieviest sertificētu eneropārvaldības sistēmu, kas aptver vismaz 90% no enerģijas patēriņa (12.panta (2)daļa) (t.i. - ne tikai no elektroenerģijas patēriņa, bet ņemot vērā visus enerģijas veidus). Veicot enerģijas pārskati, ir jāņem vērā tie paši nosacījumi, kas energoaudita gadījumā (te likumā ir atsauce uz 9.panta (1) un (2) daļu). Saskaņā ar likuma 12.panta (4) daļu MK līdz 01.10.2016. ir jāizdod noteikumi, kas ietvers gan detalizētus nosacījumus energoaudita veikšanai, gan arī sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanai.
Noteikumu projekts "Noteikumi par uzņēmumu energoauditu" ir izsludināts VSS (Tiesību akta projekts VSS-58 pieejams te: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40380313) un pagaidām tajā nav izmaiņas kopš 21.01.2016. Šie noteikumi aizstās esošos 12.03.2008. MK noteikumus Nr.138 “Noteikumi par rūpniecisko energoauditu”.
2.Ja lielajam elektroenerģijas patērētājam uz likuma stāšanās brīdi (29.03.2016.) jau ir sertificēta ISO14001 vides pārvaldības sistēma, tad 6 mēnešu laikā no likuma stāšanās spēkā dienas (t.i. līdz 29.09.2016.) ir iespēja to papildināt ar"enerģijas pielikumu". Ja uzņēmumā uz 29.03.2016. nav ISO14001 vai uzņēmums 6 mēnešu laikā to nepapildina ar enerģijas pielikumu, tad no likuma loģikas izriet, ka ir jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma. Tiesa šis laika grafiks attiecībā uz ISO14001 papildināšanu ir pretrunā ar pārejas noteikumu 10.punktu, proti: "Lielais elektroenerģijas patērētājs šā likuma 12.panta otrajā daļā minēto sistēmu ievieš, trešajā daļā minēto sistēmu papildina vai piektajā daļā minēto pirmo energoauditu veic līdz 2018.gada 1.aprīlim". Attiecībā uz divām pārējām izvēlēm (ISO50001 vai rūpnieciskais energoaudits) ieviešanas termiņš ir viennozīmīgi saprotams - 01.04.2018. Ja uzņēmums turklāt atbilst arī “lielā uzņēmuma” kritērijiem, termiņš ir 31.03.2017. (pārejas noteikumu 8.punkts).
3.Atbilstoši likuma 12.panta (5)daļai "lielais elektroenerģijas patērētājs" var arī veikt rūpniecisko energoauditu. Atšķirībā no "lielajiem uzņēmumiem" šeit kārtība ir nosaukta otrādi - vispirms sertificēta energopārvaldības sistēma, tad vides pārvaldības sistēmas papildināšana ar enerģijas pielikumu un visbeidzot rūpnieciskais energoaudits. Ja lielais elektroenerģijas patērētājs izvēlas veikt rūpniecisko energoauditu, tad viņam tas ir jādara reizi 4 gados - tāpat kā lielajam uzņēmumam.
4.Lielajam elektroenerģijas patērētājam ir jāziņo par ieviesto eneropārvaldības sistēmu, papildināto vides pārvaldības sistēmu vai veiktajiem energoauditiem atbildīgajai ministrijai (EM). Ziņošanas kārtību noteiks MK noteikumi, kas ir jāizdod līdz 01.10.2016 un pagaidām konkrētas informācijas par ziņojuma saturu nav. Pārejas noteikumu 11.punkts runā par "energoaudita pārskatu reģistrāciju Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajā informācijas sistēmā". Tātad, varētu sagaidīt, ka būs jāsniedz informācija apjomā, kas atbilst energoaudita pārskatam (energoaudita gadījumā) vai enerģijas pārskates ziņojumam (ISO50001 ieviešanas gadījumā).
5.Lielajam elektroenerģijas patērētājam ir jāievieš vismaz trīs energopārvaldības sistēmas vai papildinātās vides pārvaldības sistēmas ietvaros ieteiktos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi (likuma 12.panta (7)daļa). Ekonomiskās atdeves noteikšana ir atkarīga no paša uzņēmuma apsvērumiem.
6.Ja lielais elektroenerģijas patērētājs neievieš sertificētu energopārvaldības sistēmu, nepapildina vides pārvaldības sistēmu vai neveic rūpniecisko energoauditu, tad viņam būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva (13.panta (2)daļa). Nodevas apjomu noteiks MK noteikumi, kas ir jāizstrādā līdz 01.10.2016. un nodevas apjoms pagaidām nav zināms. Ja uzņēmums atbilst arī “lielā uzņēmuma kritērijam”, tad iestājas arī administratīvā atbildība (17.pants).
7.Tātad gan lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, gan arī lielajiem uzņēmumiem likums nosaka trīs iespējas:
ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu – t.i. ISO50001;
papildināt vides pārvaldības sistēmu (t.i. ISO14001) ar energopārvaldības pielikumu (skat. VSS-58 tiesību akta projekta pielikumu); vai
veikt uzņēmuma energoauditu.
Sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanai, salīdzinot ar divām pārējām iespējām ir vairākas priekšrocības, proti:
Sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība būs labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, kas tiksņemts vērā, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus, ja attiecīgais projekts tiks pilnībā vai daļēji īstenots, izmantojot tādus atbalsta veidus kā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem (likuma 12.panta (8) daļa). Jāņem vērā, ka iepriekš izdotajos ES fondu noteikumos nav ietverta šāda norma, tāpēc tā attieksies uz jaunajiem fondu sadales noteikumiem, tāpat šis nosacījums nav piemērojams, ja uzņēmums atbilst tikai “lielā uzņēmuma” kritērijam, bet neizpilda “lielā elektroenerģijas patērētāja” kritēriju.
Sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešana ir nosacījums OIK atlaides piešķiršanai saskaņā ar 14.07.2015. MK noteikumu Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” p.8.7. Noteikumi stāsies spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par to atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum.
Ja uzņēmums ievieš papildinātu vides pārvaldības sistēmu vai veic energoauditu, šīs priekšrocības netiek piešķirtas. Ņemot vērā iepriekš minētos nosacījumus, sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešana var nest uzņēmumam tiešu finansiālo atdevi.
Uzņēmumam var būt arī citi apsvērumi, kāpēc sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešana ir pievilcīgāka nekā energoaudits, proti starptautiska sertifikāta atpazīstamība var veicināt produkcijas noietu, uzlabot konkurētspēju un demonstrēt klientiem un citām ieinteresētajām pusēm uzņēmuma attieksmi taupīgas enerģijas izmantošanas jomā. Ieviešot sertificētu energopārvaldības sistēmu, uzņēmums pats nosaka pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi, nevis to dara ārējs energoauditors.
8.Kopumā, veicot sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kas ir "lielais elektroenerģijas patērētājs", ir:
Jāpiemēro ISO50001:2011 energopārvaldības sistēma jomās, kas nosedz vismaz 90% no uzņēmuma kopējā enerģijas patēriņa. Aprēķinot 90% robežu, tajā netiek ietverta enerģija, kas tiek nodota kā gala produkts uzņēmuma klientiem.
Veicot enerģijas pārskati, jāņem vērā VSS-58 tiesību akta prasības.
Jāsertificē ieviestā energopārvaldības sistēma neatkarīgā sertifikācijas institūcijā un jāziņo par to EM līdz 01.04.2018, Ja uzņēmums atbilst arī “lielā uzņēmuma” kritērijiem, termiņš ir 31.03.2017.
Jāievieš izvēlētie energopārvaldības sistēmas uzlabojumi līdz 01.04.2022. Ja uzņēmums atbilst arī “lielā uzņēmuma” kritērijiem, termiņš ir 01.04.2020.
Piezīme: Šie apsvērumi ir attiecināmi, ņemot vērā aktuālos normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus uz 24.04.2016. Daļa no tiesību aktiem, kuru izstrādi paredz Energoefektivitātes likums šī raksta sagatavošanas laikā nebija pieejami, kā arī esošajos tiesību aktos var rasties izmaiņas. Tāpat šī analīze neietver citu energoefektivitātes jomā piemērojamo likumu prasības (piem., Ēku energoefektivitātes likums), kā arī visus specifiskos gadījumus (piem., energoefektivitātes prasības pašvaldībās, starptautiskos autotransporta pārvadājumus utt.). Tāpēc, piemērojot un izpildot likuma prasības un, ieviešot sertificētu energopārvaldības sistēmu, ir nepieciešams veikt atkārtotu un pastāvīgu normatīvo aktu atbilstības analīzi.